Ngā Tohu Reo Māori 2015

Ko Hikurangi kei runga

Ko Ōtātara kei raro

Tutaekurī te awa e rere mai nei

Ngāti Paarau hapū

Ngāti Kahungunu iwi

Tēnā koutou katoa

E ngā uri o ngā maunga tiketike o te motu,

E ngā awa, e ngā moana,

E ngā mana, e ngā reo, e ngā karangatanga maha,

Tēnei te reo maioha e rere hāro nei ki a koutou.

Rārangi maunga tū tonu tū tonu, rārangi tāngata ngaro noa, ngaro noa.

Ko ngā tini mate o tēnei tau, o ngā marama, o ngā wiki, o te rangi nei, e mōteatea tonu ana te ngākau mō koutou, kua ngaro nei i te tirohanga kanohi, haere, haere, haere atu rā.

HE MIHI KI ĒNEI MATE O NGĀTI KAHUNGUNU:

• Bill Whaitiri (Noema 2015)
• Elliot Spooner – Te Rerenga Kōtuku Kapa Haka (Noema 2015)
• Aroha Raiha Pēwhairangi (Āpereira 2015)
• Materoa Haenga (Maehe 2015)
• Tangiora Akuhata - aged 104, raised in Waimārama.  (Maehe 2015)
• Tama Huata (Pēpuere 2015)
• John Harmer – EIT Māori Lecturer (Te Rā Kirihimete 2014)
• Graeme Hunkin (Āpereira 2014)

Otirā, huri kau atu ana ki a tātou ngā kanohi ora e pae nei, tēnā koutou, tēnā koutou, ā, kia ora mai anō tātou katoa.

Kaupapa kōrero:

• Heoi, ka kōrero ahau e pa ana ki oku wawata mo te reo Māori
• Te hītori o te Kāwanatanga me te whakamana i te reo Māori
• A he kupu whakamaumahara mā tātou katoa te wero hei manaakitia i te reo Māori
• Heoi he hokinga mahara ki wēra rangatira nā ratou te reo i whakanui

I whakatūria Ngā Tohu Reo Māori i te tau 2004. Ko te tino whāinga ko te hiranga me te whakatairangatanga o te reo huri noa i te motu.  Kua hipa te whā tekau mā toru tau mai i te whakatakotoranga o te Petihana Reo Māori ki mua i te aroaro o te Whare Pāremata, i te 14 o Mahuru i te tau 1972.  Toru tekau mano te nui o ngā tāngata i haina i taua petihana. Ko tō rātou hiahia kia whakaakona te reo me āna tikanga i roto i ngā kura.  I hainatia te petihana e ngā Māori, e tauiwi anō.

Koia nei tā rātou whakautu ki te ngarohanga o tēnei taonga o te reo Māori. Ko te whakaaro i taua wā, nā Aotearoa whānui taua taonga, mā Aotearoa anō e hāpai.  Kia hoki mai anō tātou ki te tau 2015 me Ngā Tohu Reo Māori nei.  Ko Te Taura Whiri i te Reo Māori te kaikōkiri o tēnei kaupapa, otirā, e manaakitia ana tātou e Ngāti Kahungunu Iwi Incorporated i tēnei tau.  E whakahōnore ana tātou i ngā whakahaere maha i te pō nei, arā, ko ngā hapori, ko ngā rāngai tūmatanui, ko ngā kaunihera ā-rohe, ko ngā whare ā-ture, ko ngā pakihi, ko ngā whare wānanga, ko te ao pāpāho, ko ngā iwi me ngā hapū hoki.

Kua tohua koutou (ngā kaitohu reo Māori) i runga i ō koutou māia ki te hāpai i te reo Māori i Te Wiki o te Reo Māori, i roto anō i ā koutou kaupapa huhua i tēnei tau.  E tika ana me mihi i ēnei whakahaere, i ngā whānau, i ngā hapū, i ngā iwi me ngā hapori e whakapau werawera ana kia kitea, kia rangona te reo i tō tātou whenua.  Tēnā anō koutou te hunga i aro nui mai ki tēnei taonga o te motu, ki te reo Māori. He kitenga kanohi, he koanga ngākau. Tēnā koutou katoa.  Kua whakahuihui mai tātou i runga i te karanga o ā koutou mahi huhua mō te reo. E rikarika ana au ki te rongo i ngā kōrero mō ā koutou kaupapa.  Ki ngā kaitohu, kua oti i a koutou te kōrero te whakatauira mai “Iti te kōpara – tārērere ana i te puhi o te kahika”. Ahakoa ngā ākinga o te wā e ū tonu ana koutou ki te whakarauoratanga mai o te reo Māori.

E whai pānga ana ā koutou mahi ki ngā mahi a ngā hapori, a ngā pakihi, a te ao pāpāho, a ngā kaunihera ā-rohe me ngā mahi a te kāwanatanga.  Ko ngā kaitohu katoa o te pō nei, he toa.  Nā koutou i ū tonu ana te ora me te mana o te reo Māori.  Ināianei, ehara i te mea ko te matenga, ko te oranga rānei o te reo te pātai nui. Ko te aronga nui kē, ko ngā tau e heke mai nei. He aha rā ō tātou wawata mō te reo?

E tū whakahīhī ana au i te pō nei i runga i te mōhio, ehara tēnei i te hui whakarauora, heoi, he hui whakanui kē i te reo taketake o tēnei whenua.  Hei te pō nei ka mihia ngā toa rongonui o te reo Māori. Otirā, he tohu o te tohungatanga o ēnei tāngata o te ngākaunui o tēnei hunga ki te reo Māori. 

I tēnei wā, ka hoki ngā mahara ki te iwi nui, nō ngā hau e whā, kua ngaro i te tirohanga kanohi i tēnei tau, arā, ki a Ērima Hēnare – nō Te Taitokerau; ki a Mauriora Kīngi –  nō Te Arawa me Ngāti Raukawa; ki a Tama Huata – nō Ngāti Kahungunu; ki a Apirana Mahuika –  nō Te Tairāwhiti; ki a Te Iria Te Whiu –  nō Tauranga Moana; ki a Te Uruhina McGarvey – nō Tūhoe; ki a Anzac Pīkia – nō Waikato; ki te ‘kuia o te kīwaha’, arā, ki a Materoa Haenga – nō Te Tairāwhiti.

He manawa tītī, he mātanga, he tangata pūmau ki te reo Māori. E noho tonu nei ki ngā mahara.  Ka tukuna rātou kia okioki i ā rātou mahi nui mō te reo. Haere atu rā koutou, whakangaro atu.  Kua ngaro rātou, engari anō te reo kua waihotia mai ki a tātou.  Kua oti i a rātou te whakatauira mai i ngā āhuatanga o te toa reo Māori. Ko tā tātou, he kawe tonu i te kaupapa i te wā i a tātou – kia ea ai ngā wawata, kia tutuki ai ngā mahi. Kei noho wawata noa, kia eke!

Kei a tātou, otirā, kei ngā whānau, kei ngā hapū, kei ngā iwi te oranga tonutanga me te whanaketanga mai o te reo.  Ka hoki atu au ki te kaupapa o Te Wiki o te Reo Māori i tēnei tau, arā, ko ‘Whāngaihia te reo ki ngā mātua’. Ko te whāinga matua kia kōrerohia te reo i waenganui i ngā reanga katoa o te whānau. Kei reira anō te oranga o te reo.  Me kaha tonu ngā iwi ki te pupuri ki ngā āhuatanga motuhake o ō rātou reo, me kaha hoki tātou katoa ki te hāpai i te reo i ngā horopaki maha. Mā konei ka kōkirihia te whakarauoratanga mai o te reo i ō tātou hapori.

Mā tātou anō ēnei kaupapa e kawe – ko tātou tonu ngā ‘iti kōpara’ i kōrerohia nei e au i mua. Ko ngā hua o ngā mahi a tēnā, a tēnā ka kitea i te pō nei.  Ko tā te kāwanatanga he hāpai i te taha ki ngā rawa mō te reo Māori me te tautoko i te whakatairangatanga o tēnei taonga motuhake o Aotearoa.  Koianā tētahi wāhi o te mahi a Te Mātāwai, arā, ko te aronga nui o tētahi wāhanga ko te whanaketanga mai o te reo i ngā rohe, ko tētahi anō ka tiro atu ki te wāhi ki te kāwanatanga i roto i te whakawhanaketanga mai o te reo.

Mā tātou, mā te kāwanatanga anō;

• e taunaki i te kōrerotanga o te reo kia pakari ake ai te reo Māori i waenganui i te iwi Māori
• e tautoko i te kōrerotanga o te reo ki ngā wāhi maha, arā, ki te marae, ki te kāinga, ki ngā wāhi mahi, ki ngā papa hākinakina, ki hea rānei
• e whakangāwari ake te whakaurutanga atu o te iwi Māori me ngā tāngata katoa o Aotearoa ki ngā momo akoranga reo Māori. Me kounga hoki te reo o ēnei whare
• e tuku i te mana whakahaere mō te whakarauoratanga o te reo Māori ki ngā iwi, ki ngā hapū me ngā hapori kia noho ko rātou tonu ngā kaikōkiri o ngā kaupapa reo Māori i ō rātou ake rohe.Nā ngā mahi a te hunga i kōrerohia i mua, kua eke te reo ki tētahi taumata i noho wawata noa ki ngā reanga o te wā o te petihana.

Kua eke tātou ki te taumata i wawatatia nei e rātou, i te pō nei. He wawata anō ō tātou mō te reo, ā ngā tau e heke mai. Ko te tūmanako māku, māhau, mā tātou katoa e tutuki ai ēnei wawata.

Toitū te whenua, toitū te mana, toitū te reo Māori!